Mums visiem ir nepieciešams labs, kvalitatīvs miegs, jo tas ir būtisks mūsu veselībai. Miega traucējumi ir nopietna problēma, kas jārisina, tiklīdz parādās simptomi.
2018. gada pētījums, kas tika veikts Austrumeiropā, atklāja, ka visbiežāk ziņotie miega traucējumi ir bezmiegs, narkolepsija, miega staigāšana, nakts šausmas, murgi un krākšana.
Šajā rakstā mēs izpētīsim:
- Kā zinātniski definē miegu?
- Kas ir miega traucējumi?
- Kādi ir visbiežākie miega traucējumi?
- Kā var ārstēt miega traucējumus?
Kas ir miegs?
No zinātniskā viedokļa miegs ir stāvoklis ar samazinātu jutību pret stimuliem, daļēju inerci un palēninātām ķermeņa funkcijām, kā arī pagaidu apziņas zudumu, kas notiek cilvēkiem un dzīvniekiem cirkadiāro ciklu laikā, kas mijas ar nomodu.
Mēs jūtamies atpūtušies tikai tad, ja miegs ilgst pietiekami ilgi un ietver visas miega fāzes. Labi atpūtušies cilvēki ir enerģiskāki, piedzīvo mazāk stresa un ir labāk sagatavoti ikdienas izaicinājumiem.
Cik daudz miega mums nepieciešams?
Veselīgs miega ilgums ir aptuveni 8 stundas naktī. Gan pārāk maz, gan pārāk daudz miega var radīt negatīvas sekas. Hroniska miega trūkums var izraisīt halucinācijas, maldus un kognitīvus traucējumus, un saīsināts vai pagarināts miega ilgums ir saistīts ar dzīves ilgumu.
Miega fāzes un cikli
Miegs sastāv no vairākiem posmiem, kas seko viens otram ciklos. Pilns miega cikls ilgst apmēram 90–120 minūtes un parasti atkārtojas 4–6 reizes naktī. Uzziniet vairāk mūsu rakstā: Viss, kas jums jāzina par miega posmiem.
Ideālā gadījumā mēs guļam bez pārtraukumiem, taču daudzi cilvēki cieš no miega traucējumiem. Pētījumi rāda, ka bezmiegs ietekmē apmēram 35% cilvēku Austrumeiropā, savukārt pārmērīga dienas miegainība ietekmē apmēram 7,1% iedzīvotāju.
Miega traucējumu veidi
Ir daudz veidu miega traucējumu, kas klasificēti šādi:
- Dizomnijām – traucējumi, kas saistīti ar miega daudzumu un kvalitāti.
- Parasomnijas – nevēlamas fiziskas uzvedības, kas notiek miega laikā.
- Sekundārie miega traucējumi – saistīti ar psiholoģiskām vai medicīniskām stāvokļiem.
Ir svarīgi atšķirt primāros un sekundāros miega traucējumus. Piemēram, trauksme un depresija var izraisīt miega traucējumus vai arī būt to sekas.
Biežākās miega traucējumi
Šeit ir daži no visbiežāk sastopamajiem miega traucējumiem:
- Bruksisms – neapzināta zobu beršana miega laikā.
- Aizkavētas miega fāzes sindroms – circadiāna ritma traucējums, kur miega cikli ir aizkavēti.
- Hipopnējas sindroms – samazināta elpošana miega laikā.
- Idiopātiska hipersomnija – hroniska pārmērīga dienas miegainība.
- Primārā bezmiegs – grūtības aizmigt vai palikt aizmigušam bez identificējama iemesla.
- Klein-Levin sindroms – atkārtoti pārmērīgas miegainības, apjukuma, kompulsīvas ēšanas un uzvedības izmaiņu epizodes.
- Narkolepsija – pārmērīga dienas miegainība ar pēkšņiem miega uzbrukumiem, halucinācijām un miega paralīzi.
- Parasomija – anormālas uzvedības vai pieredzes, kad aizmieg, guļ vai mostas.
- Periodiskās ekstremitāšu kustību traucējumi – atkārtotas, negribīgas roku vai kāju kustības miega laikā.
- Nemierīgo kāju sindroms – nepārtraukta vēlme pārvietot kājas, īpaši pirms miega.
- Cirkadiānie ritma miega traucējumi – traucējumi ķermeņa dabiskajā miega-budības ciklā.
- Miega apnoja (obstruktīva un centrālā miega apnoja) – elpošanas pārtraukumi miega laikā.
- Miega paralīze – pagaidu muskuļu paralīze pirms aizmigšanas vai pamostoties, bieži vien pavada halucinācijas.
- Miega staigāšana – veicot aktivitātes, piemēram, staigāšanu, ēšanu vai runāšanu, kamēr cilvēks guļ.
- Miega fobija – bailes aizmigt, bieži saistītas ar trauksmi vai panikas lēkmi.
Top 5 Visizplatītākie Miega Traucējumi
Saskaņā ar 2018. gada Austrumeiropas pētījumu, pieci visbiežāk ziņotie miega traucējumi ir:
- Bezmiegs
- Narkolepsija
- Miega staigāšana (Somnambulisms)
- Nakts šausmas un murgi
- Krākšana
1. Bezmiegs
Bezmiegs ir stāvoklis, ko raksturo grūtības aizmigt vai palikt aizmigušam vai pieredze slikta kvalitātes, nemierīga miega. Tas tiek klasificēts šādi:
- Akūta bezmiegs – ilgst dažas naktis.
- Īstermiņa bezmiegs – ilgst līdz 3 nedēļām.
- Hroniska bezmiegs – ilgst vairāk nekā mēnesi un tiek uzskatīta par traucējumu.
Bezmiega simptomi:
- Dienas miegainība un nogurums.
- Vāja koncentrācija un atmiņas problēmas.
- Garastāvokļa traucējumi, piemēram, uzbudināmība vai depresija.
- Samazināta veiktspēja darbā vai skolā.
2. Narkolepsija
Narkolepsija ir neiroloģiska slimība, ko raksturo pārmērīga dienas miegainība un pēkšņas, nekontrolējamas miega lēkmes. To bieži pavada:
- Miega paralīze – pagaidu muskuļu paralīze, pamostoties vai aizmiegot.
- Katapleksija – pēkšņa muskuļu vājums, ko izraisa emocijas.
- Hipnagogiskas halucinācijas – dzīvīgas sapņiem līdzīgas pieredzes.
Narkolepsija parasti sākas vecumā no 35 līdz 45 gadiem un ietekmē 0,02% līdz 0,18% iedzīvotāju, biežāk sastopama vīriešiem.
3. Miega gaita (Somnambulisms)
Miega staigāšana ietver aktivitāšu veikšanu miega laikā, piemēram:
- Sēžot gultā vai staigājot apkārt.
- Runāšana vai ēšana miega laikā.
- Veicot sarežģītas darbības, piemēram, braukšanu.
Miega staigāšana ietekmē 1% līdz 17% iedzīvotāju un ir biežāk sastopama bērniem. To var izraisīt drudzis, stress vai medikamenti.
4. Nakts šausmas un murgi
Nakts šausmas ietver:
- Pēkšņa pamodināšana ar ekstremālām bailēm vai paniku.
- Kliedzot, svīstot un ar ātru sirdsdarbību.
- Sajukums un dezorientācija pamostoties.
Nakts šausmas skar 3% bērnu (vecumā no 4 līdz 12 gadiem) un 4–5% pieaugušo, tās ir biežāk sastopamas vīriešiem.
Savukārt murgi ietver biedējošus sapņus, kas traucē miegu un rada ilgstošu trauksmi pēc pamošanās.
5. Krākšana
Krākšana ir izplatīta elpošanas traucējumu forma miega laikā, ko izraisa atslābināti rīkles muskuļi, kas traucē gaisa plūsmu. Tā notiek visās miega fāzēs un ir izplatītāka vīriešiem (40%) nekā sievietēm (24%).
Sniegšanas simptomi:
- Skaļi, bieži krākšanas trokšņi.
- Rīta galvassāpes un sausa rīkle.
- Dienas miegainība slikta miega kvalitātes dēļ.
Ārstēšana miega traucējumiem
Atkarībā no miega traucējumu veida, ārstēšana ietver:
- Zāles (miega palīglīdzekļi, antidepresanti vai citas receptes).
- Terapijas, piemēram, kognitīvā uzvedības terapija (KUT).
- Dzīvesveida izmaiņas, tostarp pareiza miega higiēna.
- Hronoterapija, miega un nomoda ciklu pielāgošana, balstoties uz ķermeņa dabiskajiem ritmiem.
Miega traucējumu novēršana
Lai novērstu miega traucējumus, apsveriet:
- Efektīva stresa un trauksmes pārvaldība.
- Uzturot līdzsvarotu dzīvesveidu ar regulārām fiziskām aktivitātēm.
- Prioritāte atpūtai un relaksācijai.
- Izveidot konsekventu gulēšanas rutīnu.
- Praktizējot labu miega higiēnu.
